Jaunība un naudas problēmas — bieža parādība

kreditu apvienosana

Dzīve nav rožu dārzs. To cilvēks saprot diezgan agri, kad sastopas ar pirmajām nopietnajām dzīves grūtībām. Tās parasti piemeklē tad, kad notiek centieni veidot patstāvīgu dzīvi, kļūt pieaugušam un izrauties no vecāku paspārnes.

Jauniešu viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir tieši finanses. Ne katram ir pietiekama spēja tās pārvaldīt. Bieži vien jaunieši ir pārāk optimistiski un arī nepietiekami izvērtē savas reālās iespējas.

Vēlmju jaunam cilvēkm ir daudz, pacietības maz — rezultātā diezgan ātri var tikt pie problēmām. Tā notika arī ar mani. Es, protams, ar to nelepojos, bet esmu priecīgs, ka meklēju risinājumu un salīdzinoši īsā laikā tiku galā ar grūtībām. Biju viens no daudzajiem, kurš iekritis ātro kredītu bedrē, jo gribēju labāku dzīvi uzreiz.

Mans glābiņš bija “Latvijas Hipotēka”, kas atsaucās manam iesniegumam. Šajā iestādē man tika veikta kredītu apvienošana, kas ļāva ikmēneša finansiālo slogu padarīt adekvātu. Es atradu vēl otru darbu, lai varēt segt gan kredītmaksājumus, gan savas pamatvajadzības.

Man jau sākumā bija paveicies ar to, ka vecāki mani atbalstīja, sākot patstāvīgu dzīvi, studijas un darba gaitas. Manā īpašumā nonāca nelielais pilsētas dzīvoklītis, jo vecāki jau sen dzīvoja privātmājā Pierīgā. Agrāk dzīvokli izīrēja, tagad tur ievācos es.

Izrādījās, ka tieši šis pats dzīvoklis mani izglāba no grūtās situācijas. Man tika noformēts hipotekārais kredīts, dzīvoklis kļuva par ķīlu. Hipotekārais kredīts tika novirzīts kredītu apvienošanai. Saistības bija uz četriem gadiem. Nu jau šis laiks ir pagājis, es atbildīgi esmu ticis galā ar maksājumiem, dzīvoklis vairs nav ieķīlāts. Tā bija sāpīga dzīves pieredzes, kas vairākus gadus lika savilkt jostu ciešāk, rūpīgi plānot budžetu, lai izturētu šo laiku, jo nevarēju iedomāties, ka es zaudētu īpašumu, ko man atstājuši vecāki.

Pēc tam, kad tiku no šī sloga vaļā, jutos atvieglots. Varēju sākt dzīvot brīvāk, atļauties vairāk. Protams, biju guvis  mācību, ka aizrauties nevar, ir jārīkojas savu ienākumu ietvaros, kā arī jāveido kaut nelieli iekrājumi.

Es nolēmu sākt krāt savam sapnim — ceļojumam. Gribēju apceļot vairākas valstis. Mani neinteresēja dārgas viesnīcas un tūristu izklaides, bet bez naudas jau tomēr nevar. Jau gada laikā biju sakrājis pietiekami daudz, lai sāktu reāli plānot savu sapņu ceļojumu, kurš nu jau ir skaistas un neaizmirstamas atmiņas.